Es te jau otro nedēļu slimoju, un, jo tālāk, jo sliktāk. Šobrīd temperatūra ir ap 38, bet pat tad, kad tā ir 37,5, es jūtos tik briesmīgi, ka nevaru izturēt. Visu ķermeni lauž, pagājušajā naktī modos ik pēc stundas, un mocīja murgi. Es pat gribēju tos te pastāstīt, bet aizmirsu. Lieta tāda, ka man slimojot gandrīz nekad nav temperatūras. Es negribu te aizrauties ar mitoloģisko domāšanu, bet pilnīgi iespējams, ka tieši tāpēc es sliktāk panesu pat nelielu temperatūru, kādus 37,5. Iedomāties, kas ar mani būtu pie 39, es pat nespēju. Domāju, ka sajuktu prātā. Es tagad slēdzu iekšā eļļas sildītāju uz pilnu klapi, esmu uzvilcis jaku un reizēm pat apsedzos ar segu, lai nejustu aukstumu.
Es, protams, ārstējos, biju pie ārsta, dzeru antibiotikas, bet acīmredzot infekcija ir īpaši riebīga, pagaidām nevaru to pieveikt. Rīt iešu vēlreiz, droši vien izrakstīs stiprākas antibiotikas vai vienkārši citas, ja reiz šīs nepietiekami pievar infekciju.
Nekad neesmu tik smagi slimojis ar infekcijas slimību (man ir elpceļu infekcija - bronhīts, bet varbūt pat pneimonija, rīt iztaujāšu ārstu sīkāk). Absolūti nespēju iedomāties, kā cilvēki pacieš tādas sāpes ķermenī pastāvīgi daudzu gadu garumā. Es neizturētu pat pāris mēnešus.
Ja būtu ticīgais, teiktu, ka tas man par čīkstēšanu, lai saprastu, kas ir īstas bēdas, un vairs nečīkstētu. Bet es esmu materiālists, tāpēc vienkārši cietīšu, nekas cits neatliek.
Kad es sarāvu saiti, arī tad stipri mocījos tikai dažas dienas pēc traumas un dažas dienas pēc operācijas. Protams, vēl bija ilgs dzīšanas un rehabilitācijas process, kas nav beidzies vēl līdz šim, bet vismaz tur bija skaidrs, kas mani tālāk sagaida. Te es pagaidām esmu šausmās un bailēs. Cenšos nezaudēt dūšu, bet ir ļoti grūti izturēt, īpaši vakaros, kad temperatūra kāpj. Nav vēl skaidrs, vai to drīkst nosist ar pretdrudža zālēm, jo neliela temperatūra palīdz organismam cīnīties ar infekciju. Uz nakti jebkurā gadījumā iedzeršu, citādi vienkārši nevarēšu normāli pagulēt pat dažas stundas.
Piedodiet par žēlošanos, bet ļoti jau nu ir sasāpējies. Galu galā, vēlāk pārlasīšu, lai atcerētos, cik tas ir šausmīgi - slimot, un ka jāpieliek visas iespējamās pūles, lai no tā izvairītos.